Grēksūdze ir noslēpums,
kurā tas, kas pēc kristībām grēkojis,
nožēlo un izstāsta savus grēkus priestera priekšā,
caur viņu dabū grēku piedošanu no Paša Dieva.
Pareizticīgo katehēze
Lielā Gavēņa pirmajā nedēļā visi pareizticīgie kristieši cenšas pienācīgi sagatavoties Svēto Dāvanu saņemšanai, pirms tam attīrot savas dvēseles grēksūdzē.
Kungs Jēzus Kristus, vērzdamies pie Saviem mācekļiem, sacīja: „Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs” (Mt. 18, 18). Un citā vietā, pūtis, sacīja apustuļiem: “Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks”(Jņ. 20, 21-23). Apustuļi, izpildot Dieva gribu, nodeva šo varu saviem mantiniekiem – Kristus Baznīcas ganiem, un līdz pat šai dienai katrs pareizticīgais, kurš no sirds nožēlo grēkus pareizticīgo priesterim, caur viņu var saņemt atlaišanu, piedošanu un pilnīgu grēku piedošanu.
Tā arī ir Grēku nožēlas Sakramenta būtība. Lai šis noslēpums notiktu, nepieciešams: no nožēlnieka puses patiesa nožēla, atzīšanās savos grēkos, vēlme atgriezties no grēka, neatkārtot to; ticība tam, ka Grēku nožēlas Sakraments spēj attīrīt un pēc garīdznieka lūgšanas nomazgāt vaļsirdīgu grēku nožēlu; nepieciešamie noteikumi: grēksūdze jāpieņem pareizticīgo priesterim – patiesās Kristus Baznīcas kalpam, Baznīcas, kura vienīgā glabā svētības pilnību, kuru mums dāvājis Dievs.
Kaut arī Kristībās kristieši saņem savu grēku piedošanu, turpmākajā dzīvē nepārtrauktā cīņā ar grēku neiztikt bez zaudējumiem, krišanām, atkāpšanās – iekšējo maldu un personīgo kaislību dēļ. Tādēļ arī katram kristietim pēc iespējas biežāk ir nepieciešama grēksūdze, lai izlūgtos un saņemtu grēku piedošanu.
Kas var mūs īpaši mudināt uz grēksūdzi, kādas domas un spriedumi aicina ticīgo ātrāk steigties pie šī svētā noslēpuma?
Vispirms tās ir tās garīgās mokas, sāpes, ciešanas, kuras dvēselē izraisa dažādi grēki un nogrēkošanās. Bieži vien prāts izdarīto neatceras, citreiz pat neuztver kā grēku, bet dvēsele skaidri atceras, sajūt sevī indi, mokās, cieš, slimo, un cilvēks kļūst nomākts, skumīgs, satraukts. Sakrājušies grēki un apgrēkošanās, nenoņemti no dvēseles (ne tikai lielie, bet arī sīkākie), moka to tā, ka cilvēks sāk just neapzinātas bailes. Bieži vien viņš tā arī neapzinās notiekošā cēloni – bet tas ir tajā, ka cilvēka dvēseli nospiež neizsūdzēti grēki. Pateicoties Dieva žēlastībai, šīs sajūtas mums atgādina par tiem, lai mēs, uztraukti par tādu savas dvēseles stāvokli, nonāktu pie nepieciešamības atbrīvoties no šīs dvēseles indes, t.i. dotos uz grēksūdzi, tādējādi atbrīvojoties no visām tām mokām, kuras sagaida ikvienu grēcinieku pēc Pastarās Tiesas, kurš nešķīstās zemes dzīves laikā. Tas, ka grēks jau tagad, pirms Taisnās Tiesas, moka, dedzina, nomāc cilvēku, runā pats par sevi; tas nozīmē: mocīt, plosīt, grauzt, dedzināt, novest, dvēseli līdz pagurumam – un tur, kur grēcinieki ar saviem grēkiem nonāks pēc pasaules gala, šīs grēku īpašības kļūs vēl spēcīgākas, padziļināsies bezgalīgi. Tā kā šīs mokas uz zemes ir tikai maigs brīdinājums, pārliecināšana, atgādinājums dvēselei par grēcinieku mūžīgajām dvēseles mokām.
Arhimandrīts Lazars (Abašidze)
Par grēku nožēlu
„No tā laika Jēzus iesāka sludināt, sacīdams: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi”
Mt. 4:17
Ko nozīmē grēku nožēla? Iepriekšējā (grēcīgās dzīves) atstāšana un skumjas (nožēla) par to.
Sirdsskaidrais Īzaks Sīrietis
Atcerieties: nenožēlosim – nekļūsim tīri; nekļūsim tīri – neatdzimsim dvēselē; neatdzimsim dvēselē – aiziesim bojā.
Metropolīts Joanns (Sničevs)
Nožēla – svētki Dievam, jo Evaņģēlijs saka, ka Dievs vairāk priecājas par vienu grēku nožēlnieku nekā par deviņdesmit deviņiem taisnajiem.
Sirdsskaidrais Efraims Sīrietis
Atlaišana Grēku nožēlas Sakramentā ir patiesa atbrīvošana, lai kas arī to neveiktu. Jo grēksūdzi ar garīgā tēva ausīm klausās Pats Kungs un atlaiž ar garīdznieka muti.
Svētītājs Feofans Vientuļnieks
Nav nepiedodama grēka, ir tikai nenožēlots grēks.
Sirdsskaidrais Īzaks Sīrietis
Patiesa grēku nožēla liek, lai cilvēks no grēkiem un laicīgās steigas vērstos pie Dieva no visas sirds: izmainītos iekšēji, un kļūtu citādāks kā agrāk, tādējādi ar bailēm un trīsām iegūstot pestīšanu un ne par ko citu nerūpētos kā vien patikt Dievam un glābties. Ja patiesi gribi nožēlot un tādējādi glābties, maini sevi un atjaunojies, un kļūsti cits, ne tāds kā agrāk, un ne par ko tā nerūpējies kā vien izpatikt Dievam un glābties: un tā kļūt par jaunu Kristus radību.
Svētītājs Aizdonas Tihons
Nožēla tikai tad ir patiesa, kad cilvēks, sajutis savus grēkus, ar kuriem nogrēkojies sava Radītāja priekšā, nožēlo tos, un kļūst cienīgs saņemt Kristus svētību caur Baznīcas kalpotāja grēku atlaišanu. Bet kad viņš tos nepārtrauc, lai gan nožēlo, tad tā nav nožēla, bet gan bīstama, ārkārtīga un nesaprātīga paļaušanās uz Dieva svētību, kura, tāpat kā izmisums, tiek Dieva nosodīta.
Sirdsskaidrais Optinas Makārijs